Kā izveidot „slaidās vārpstas” formas ābeli

Mūsu dzīvē ienākot tirgus ekonomikai, ir daudz kas mainījies. Vienas no izmaiņām atspoguļo lauksaimniecības ražošanas intensifikāciju, efektivitāti un konkurētspēju. Dārzniecībā tiek daudz domāts par to, kā racionāli un efektīgi izmantot zemi, tādēļ augļu koku un krūmu augstās formas tiek nomainītas pret zemākām formām. Audzējot augļu kokus ar zemu lapotni, iegūst vairākas priekšrocības, kas atvieglo darbu, kā arī uzlabojas augļu kvalitāte. Ābelēm izvēlas dažādas punduršķirnes, kurām visbiežāk veido „slaidās vārpstas“, „īpaši slaidās vārpstas“, „saules ass“ un citas līdzīgas formas vainagus. Viens no perspektīvākajiem un piemērotākajiem ir „slaidās vārpstas formas“ vainags.

„Slaidās vārpstas“ formu ābelēm veido gan mazdārziņos, gan lielražošanas dārzos. Lielākā daļa mūsdienās stādīto augļu koku un krūmu tiek veidoti šajā formā. Visbiežāk to lieto ābelēm un bumbierēm, bet to var izmantot arī citiem augļu kokiem un krūmiem, kā saldajiem ķiršiem, plūmēm, jāņogām, persiku kokiem un citiem. Ābeles ar „slaidās vārpstas“ formas vainagu audzē līdz 2 - 2,5 metriem augstas. Šāda auguma ābeles ir viegli kopt, kā arī no tām ir ērti novākt augļus. Pie pareizas kopšanas 80% augļu tiek savākti, stāvot uz zemes. Ābeles stāda cieši vienu pie otras, iegūstot blīvu stādījumu. Starp kociņiem ir 0,8 - 1,2 m. Rindas viena no otras atrodas tādā attālumā, kas nepieciešams dārza kopšanas tehnikai. Tie varētu būt 2,5 - 3,5 metri. Līdz ar to 1 hektārā var iestādīt 3000 - 3500 kokus. Lai varētu realizēt šādu blīvu stādījumu, ir jāstāda stādi, kas potēti uz vāji augošiem vai vidēji augošiem potcelmiem. Ābeļu potcelma standarts ir M9, bet ir arī citi potcelmi, piemēram, J-TE-E, F, G, H, J-OH-A, M27, MM106.

Tā kā šīm ābelēm vāji attīstās papildzari, un to sakņu sistēma ir neliela, kas attīstās tikai 30 - 40 cm dziļumā, tad tām ir nepieciešams balsts un sakņu apūdeņošana. Parasti izmanto akācijas koka latu konstrukciju vai dzelzsbetona stabiņus un tērauda stiepļu konstrukciju; latas vai stieples novelk 60, 120 un 180 cm augstumā. Šāda konstrukcija ir nepieciešama, lai stādi nesavērptos un nesagāztos, pie tās piesien arī vainaga vidējo zaru tā veidošanās laikā, kā arī konstrukcija atbalsta stumbru, kad ābelei ir bagātīga raža. Apūdeņošanai parasti izmanto pilienveida apūdeņošanu, kas ir ļoti efektīga. Tā ne tikai mitrina saknes, bet ar tās palīdzību ābelēm var pievadīt papildmēslojumu. Galvenās vārpstveida formas ābeļu priekšrocības ir:

Stādīšanai tiek izmantoti viengadīgi vai divgadīgi stādi. Tie var izskatīties kā vienkāršas atvases vai tiem ir pirmie atzarojumi. Stādus stāda kā parasti. Balstu ierok tikpat dziļi kā saknes. Potcelmam ir jāatrodas virs zems vismaz 10 cm augstumā. Tas nodrošina to, ka ābele vāji veido papildzarus, kā arī stāds tiek pasargāts no tā, ka tas varētu nomainīt šķirni.

Apgriežot stādu un veidojot vainagu, ir jādomā par vainaga vēlamo formu, kas pie pareizas kopšanas un griešanas nesīs maksimālos ieguvumus. Mērķis ir izaudzēt 2 - 2,5 metrus garu stumbru, uz kura vairāk vai mazāk pareizā veidā sakārtojas vainaga skeletzari spirāles veidā. Uz tiem attīstās augļus nesošie augļzari. Nekādā gadījumā neļaujiet, lai vainaga zari aizaug ar liekiem zariem. Tas var izjaukt koka līdzsvaru, vēlamo formu, un novest pie nelietderīgas barības vielu izkliedēšanās un iekšējo spēku iztērēšanas. Visas savas dzīves laikā ābelei ir jāuztur piramīdas jeb vārpstas forma, kas ideālā veidā nodrošina saules gaismas piekļūšanu augļiem.

Stumbrs jaunajam stādam jāapgriež 80 - 90 cm augstumā no zemes. Ja stādam jau ir izveidojies zars, tad to negriež nost un stumbru neīsina iepriekš norādītajā augstumā, bet stādu apgriež 30 - 40 cm augstumā virs pēdējā zara atkarībā no tā, cik spēcīgs ir stāds. Tuvākajā laikā stādam uz augšējiem 30 cm izveidosies jauni zari. Pirms ziemas stāds ir jāapgriež. Stumbru apgriež 30 - 40 cm virs pēdējā zara, zarus nesaīsina, bet neglītos, kroplos, ļoti slīpos, gandrīz vertikālos un traucējošos zarus nogriežam pilnībā. Tā rīkojas katru gadu līdz sasniegts vēlamais koka augstums. Pieaugušam kokam veic tikai tīrošo apgriešanu, izgriežot liekos, bojātos un slimos zarus, stumbru apgriež pēdējā zara līmenī. Ir ļoti svarīgi nesaīsināt skeletzarus. Tos apgriežot, zari nevēlami sakuplo un nobriest, kļūstot resni, līdz ar to notiek barības vielu izšķērdēšana par sliktu augļiem.

Pārējā kopšana ir līdzīga vispārējai augļu koku kopšanai. Svarīgs ir mēslojums, laistīšana, aizsardzība pret slimībām un kaitēkļiem. Vārpstas formā var apgriezt visu šķirņu augļu kokus, tomēr ir jāņem vērā katras šķirnes specifiskās prasības. Piemēram šķirnes „Rubīns“, „Rubinols“, „Bohēmija“ un citas līdzīgas veido plašus vainagus un to skeletzariem ir tendence sagriezties. Šīm šķirnēm tādēļ ir jāizmanto agrā apgriešana un citi paņēmieni, kas palēnina augšanu, bet palielina ražību.

Citāts: Komžík, M. (2002): Vārpstas formas ābeļu audzēšana. Mūsu augi 1/2002. izd. 3. KPR Slovākija.

Printed from http://www.botanix.kpr.eu/lv/print.php?t=29