Botanix - žurnāls par augiem un dārzkopību

Botanix latviešu valodā

Bolīvijas kalnu kokospalma Parajubaea torallyi

Bolīvijas kalnu kokospalma Parajubaea torallyi ir viena no skaistākajām un izturīgākajām Dienvidamerikas palmām. Jums šis vārds neko neizsaka? Nav brīnums, jo lielās palmas sēklas Eiropā tiek ievestas reti, jo to transportizdevumi ir lieli. Līdz ar to skaisto kalnu kokospalmu ārpus Bolīvijas ieraudzīt var ļoti reti.

Dabā palma aug Andu kalnu sausajās nogāzēs 2700–3400 metrus virs jūras līmeņa. Bolīvijas kalnu kokospalma no visām palmām pasaulē aug visaugstāk kalnos. Temperatūra reti, kad pārsniedz 20 °C, palma ir pieradusi arī pie nakts salnām. Ziemā, kas Andos ir jūlijā un augustā, temperatūra bieži noslīd līdz –7 °C. Kalnos ir arī sauss, kopējie gada nokrišņi reti kad sasniedz 550 mm. Kalnu kokospalmas dzimtenē ir sausāks kā vissausākajos Eiropas dienvidu apgabalos. Pateicoties augstkalnu klimatam palmu var uzskatīt par aukstumizturīgu subtropu augu. Bolīvijas kalnu kokospalmu var audzēt Vidusjūras piekrastē ārā zem klajas debess. Eiropā kokospalma ilgstoši var izturēt –3 °C. Viszemākā temperatūra, ko šī palma Eiropā ir pārdzīvojusi, ir –8 °C, protams, kokospalma nometa visas lapas, bet izdzīvoja, un pavasarī tai izauga jaunas lapas.

Bolīvijā kokospalma izaug 14 metrus augsta, stumbra diametrs 25–35 cm. Simtgadīgu palmu stumbru diametrs sasniedz 30–50 cm. Palmas krāšņo kroni veido apmēram 20 lapas, kas izaug 5 metrus garas. Ārpus savas dzimtenes kokospalma neaug tik liela.

Bolīvijā kokospalmai ir 2 dažādas populācijas, kuru sēklu izmērs ir atšķirīgs. Kokospalmas pasugai Parajubaea torallyi var. torallyi sēklas izaug līdz 7 cm, toties pasugai Parajubaea torallyi var. microcarpa sēklas ir mazas, gandrīz 3 x mazākas kā lielsēklu kokospalmai. Toties pašas palmas viena no otras atšķiras pavisam nedaudz, mazāko sēklu kokospalma izaug nedaudz mazāka kā lielo sēklu kokospalma.

Bolīvijā kalnu kokospalma ir iecienīts dekoratīvais koks, kas tiek stādīts ielu malās un parkos. Ekvadorā un Kolumbijā augstkalnos 2500–3000 metrus virs jūras līmeņa audzē kalnu kokospalmu Parajubaea cocoides, kas ir mazāk izturīga pret aukstumu kā Bolīvijas kalnu kokospalma, kā arī tā aug daudz lēnāk. Ņemot vērā faktu, ka abas kalnu kokospalmas ārēji ir ļoti līdzīgas un to, ka par šīm palmām ir ļoti neliela informācija un pētījumi, iespējams, ka kalnu kokospalma ir Bolīvijas kokospalmas kultūrforma.

1996. gadā tika aprakstīta Bolīvijas šķiedru palma Parajubaea sunkha, kas ir vismazākā starp kalnu kokospalmām. Tā izaug līdz 8 metriem. Bolīvijas šķiedru palma aug dažās Andu kalnu ielejās Vallegrandes apkārtnē 1700–2200 metrus virs jūras līmeņa. Pirms kalnu kokospalmu ģintī tika ieviesta taksonomijas kārtība, šķiedru palma bieži tika sajaukta ar Bolīvijas kalnu kokospalmu. Izaudzēt no sēklām kalnu kokospalmu ģints Parajubaea palmu nav grūti, bet ir nepieciešama pacietība. Dabā kalnu kokospalmām sēklas neienākas regulāri. Vidēji tās nobriest 1,5 gadu garumā. Dažas sēklas ir nobriedušas pēc mēneša, bet dažām ir vajadzīgs pusgads, bet dažām divi gadi. Interesanti, ka subtropu palmām siltums nevis veicina sēklu ienākšanos, bet tieši otrādi, palēnina.

Pirms sēklu iesēšanas, tās ir nepieciešams iemērcēt siltā ūdenī 5–7 dienas. Lielās sēklas pat uz 2 nedēļām. Ūdens katru dienu sēklām ir jāmaina, lai tās nesāktu pūt. Lielo sēklu apvalkus var pat nedaudz norīvēt ar smilšpapīru. Mērcēšanas laikā ūdens dziļi iesūcas sēklā un to uzmodina no „snaudas“, kādā tā ir atradusies, būdama sausa. Bolīvijā ziemas laikā ir sauss, tādā veidā daba rūpējas, lai sēklas nesāktu dīgt sausajā sezonā. Nevajadzētu aizmirst, ka kalnu kokospalmas ir subtropu palmas, kas piemērojušās sausiem apstākļiem, tādēļ tās nedrīkst pārmērcēt. Pēc mērcēšanas sēklas iestāda podiņā tādā veidā, lai puse no sēklas būtu laukā no zemes. Gaisa temperatūrai ir jābūt 10–20 °C. Vislabāk, ja dienā temperatūra ir augsta, bet naktī zema. Atšķirībā no citām palmām kalnu kokospalmai nav vajadzīga tik augsta temperatūra un mitra augsne.

Iestādītās sēklas vajadzētu pārbaudīt ik pa 3–4 nedēļām. Paaugušies stādi ir jāpārstāda katrs savā podiņā. Daži dārznieki, kas audzē kalnu kokospalmas, ir atklājuši šādu sēklu diedzēšanas paņēmienu; sēklas, kas nav izdīgušas, pārstāj liet, ļauj augsnei izžūt pāris mēnešu garumā. Pēc tam sēklas izņem no zemes un uz nedēļu iemērc tās ūdenī, un atkal iestāda augsnē. Pusgada laikā izdīgst gandrīz visas sēklas. Tās sēklas, kas nav izdīgušas pusgada laikā, atkal izņem no zemes un stāda nākamajā gadā. Beigu beigās izdīgst pilnīgi visas sēklas. Kalnu kokospalmu sēklām dīgtspēja ir 100%, tikai ir jāzina, kā ar tām apieties. „Slinkākajām“ sēklām ir nepieciešama garāka sausā sezona.

Pēc sēklu izdīgšanas stādu audzēšana ir ļoti viegla, tikai atturieties no pārmērīgas liešanas. Jaunajām kokospalmām patīk pusēna, dabā jaunās palmas aug veco koku ēnā. Toties vecākiem kokiem ir vajadzīgs labs apgaismojums un saule.

Kalnu kokospalmu ģints Parajubaea izdzīvošana dabā ir apdraudēta. Galvenais iemesls ir dabīgās biomas iznīcināšana, paplašinot lauksaimniecības aramzemes, izcērtot mežus un ierīkojot liellopu ganības. Kalnu kokospalmas dabā aug ļoti nelielā teritorijā, kas iznīcības iespējamības draudus pavairo. Lielo sēklu dēļ palmas jaunās vietās ieaugas ļoti lēni un ierobežoti. Vispazīstamākais sēklu izplatītājs dabā ir briļļainais lācis (Tremarctos ornatus), kas sēklas aiznes vistālāk no mātes koka. Arī briļļainā lāča izdzīvošanu savvaļā apdraud cilvēka saimnieciskā darbība.

««« Iepriekšējais raksts: Kolorado vabole pret NOVODOR FC Nākamais raksts: Kukaiņēdāju augu sēklu izsēšanas pamācība »»»

Svētdiena 21.2.2010 18:47 | drukāt | Palmas, Padomi kā stādīt augus

Par KPR

KPR – Slovākijas dārzkopju klub
KPR – Dārzkopju klubs ir starptautiska dārznieku organizācija. Lasīt vairāk...
Dalieties savā pieredzē par augiem un to audzēšanu. Uzrakstiet rakstu par dārza kopšanu un veidošanu, augiem un to kopšanu. Rakstu publicējiet mūsu žurnāla Botanix latviešu valodas lapā. Kontaktējiet ar mums.